Maksātnespēja — ar ko sākt?
Parādi nebūt nav patīkamākā dzīves daļa: tie nomāc, apgrūtina kredītiestāžu pakalpojumu izmantošanu un var novest pat pie piespiedu parādu piedziņas. Katram aizdevumam ir savi kredītriski, un pat labvēlīgā finansiālajā situācijā aizņēmējs var nonākt parādos. Parāda atmaksa ir ilgs un sarežģīts process, kura gaitā piedziņu var vērst uz parādnieka mantu un bankas kontā esošajiem līdzekļiem. Savukārt maksātnespēja ļauj parādniekam ar nepatīkamo situāciju tikt galā ātrāk un draudzīgāk. Vairāk par maksātnespējas noteikumiem lasiet šajā rakstā!

Maksātnespēja — noderīga lielu parādu gadījumā
Latvijā maksātnespēju var pieteikt personas, kuru parāds ir vismaz 5 000 eiro, kā arī aizņēmēji, kuru parādi ir 10 000 eiro un kurus objektīvi nav iespējams pilnībā segt viena gada laikā. Izņēmuma gadījumi, kad maksātnespēja nav iespējama:

uzturlīdzekļu un naudas sodu parādi;
nodrošināti kredīti;
tiesas nolēmums par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.
Maksātnespēja var būt izdevīga tiem aizņēmējiem, kuriem patiešām nav līdzekļu norēķiniem ar kreditoriem. Salīdzinājumā ar piespiedu parādu piedziņu maksātnespēja parādniekam ir labvēlīgāka, jo viņš saglabā mantu un saņem galīgu atmaksas termiņu, pēc kura nesamaksātais parāds tiek dzēsts. Taču esiet uzmanīgi — dzēsti parādi nenozīmē “pilnībā norakstītus parādus”. Tālāk uzziniet, ar ko šie jēdzieni atšķiras!

Maksātnespējas nosaukumā jau ietverts jēdziens “nespēja maksāt”, tādēļ cilvēkiem bez attiecīgas pieredzes var šķist, ka maksātnespējas pasludināšana automātiski atbrīvo parādnieku no visām kredītsaistībām. Tomēr patiesībā tas nav bezmaksas pakalpojums, un maksātnespējas kopējās izmaksas var sasniegt vairākus tūkstošus eiro. Taču par visu pēc kārtas.

Maksātnespējas izmaksas iedala trīs kategorijās:

fiksētās izmaksas: tiesas nodeva 70 eiro un depozīts divu minimālo mēnešalgu apmērā;
administratīvās izmaksas: vēršanās tiesā, saistību dzēšanas plāna izstrāde, saziņa ar administratoru — vidēji 1500 EUR;
parāda atmaksa atbilstoši tiesas nolēmumam — vismaz 1728 eiro.
Šeit var rasties jautājums — par kādu parādu var būt runa maksātnespējas gadījumā? Parādniekiem jāņem vērā, ka maksātnespēja nenozīmē pilnīgu parāda norakstīšanu, taču tā nav pielīdzināma arī parādu piedziņai. Tālāk par to, kā parādi tiek maksāti pēc maksātnespējas pasludināšanas!

No 6 mēnešiem līdz 3 gadiem: parādu daļēja atmaksa pēc maksātnespējas
Maksātnespējas pasludināšana parādu slogu atvieglo tikai daļēji. Parādniekam joprojām jāatmaksā kreditoram vai kreditoriem vismaz daļa no kopējā parāda. Tas var notikt dažādi:

ja parādnieks spēj segt vismaz 50% atlikušo saistību, tas jāizdara 6 mēnešu laikā;
ja parādnieks spēj segt vismaz 35% atlikušo saistību, tas notiek 1 gada laikā;
ja parādnieks spēj segt vismaz 20% atlikušo saistību, tas notiek 1,5 gadu laikā.
Taču, ja parādnieks pat pusotra gada laikā nav spējis samaksāt 20% no kopējā parāda, piemēro citu atmaksas kārtību. Atkarībā no parāda summas parādniekam no 1 līdz 3 gadiem ik mēnesi kreditoriem jānovirza ⅓ no neto ienākumiem, bet ne mazāk kā 144 eiro mēnesī (⅓ no minimālās mēnešalgas).

Kā redzams, pat lielākie maksājumi pēc maksātnespējas ir tikai 50% no kopējās parāda summas (plus administratīvās izmaksas). Ja parāda summa ir ļoti liela, tas var būt finansiāli izdevīgākais risinājums, taču, tāpat kā jebkurš finanšu pakalpojums, maksātnespējas pasludināšana prasa laiku, uzmanību un zināšanas.

Fiziskās personas maksātnespēja ir pirmais solis uz jaunu dzīvi, kuru neaptumšo pagātnes finansiālās grūtības. Maksātnespējas pasludināšana sastāv no vairākiem posmiem, tādēļ parādniekiem jākonsultējas ar speciālistiem un jāizstrādā rīcības plāns. Vai meklējat papildu informāciju par maksātnespēju

Zvaniet mums +37128728888 — juridiskie pakalpojumi, Rīga. Petrow SIA.