Ģimenes lietās tiesas spriedums bieži ir tikai sākums attiecībām, kuras turpinās gadiem — bērnu saskarsme, uzturlīdzekļi, kopīpašums. Tāpēc mēs vienmēr vispirms vērtējam, vai ir iespējams vienoties par risinājumu, kuru abas puses spēj izpildīt bez piespiešanas.
Vienošanās nav iespējama visās lietās, un to nevajadzētu uztvert kā vājumu. Tomēr, ja puses ir gatavas runāt par konkrētiem jautājumiem — bērnu ikdienas grafiku, dzīvesvietu, izdevumu sadalījumu —, juridiski korekti noformēta vienošanās ļauj izvairīties no gadiem ilgas tiesvedības.
Praktiski vienošanās darbs nozīmē sarunās balstītu dokumentu: sapulču protokolu, vienošanās projektu, vienlaikus risinot arī mantas sadalīšanu. Dokumentam jābūt tādam, lai to varētu izpildīt arī gadījumā, ja pušu attiecības pasliktinās.
Bērnu jautājumos mūsu pieeja ir vienkārša: bērna intereses nav sarunu objekts, bet gan kritērijs, pēc kura vērtējam jebkuru priekšlikumu. Tas palīdz sarunām palikt lietišķām arī emocionāli smagās situācijās.